zeltīts

Zeltīts kastaņbrūnums

-

Sētniekam vienalga!

Tas šķērslis,

Maksa par zvilnēšanu.

Skarba.

-

Zeltīts

Kastņkrāsas mirdzums -

Dzīvības plaukstas

Pieskāriens plecam

-Citam.

 

 

hui[pī]a

Skatos, jauna širce

Bet rociņas tās pašas

Kur pabijusi šļirce

Kam. Nav svara.

Širce vai šļirce

Divi abi kaut ko dara

- Bet labāk jau laikam

Širci mugurā

Un šļirci širces kabatā.

 

 

Kad…?

Kad ir laiks?

Nu tas:

“Visam savs laiks”!

Vai tad, kad cita laika vairs nav,

Kad tas “cits” mata galā karājas,

Vai tikai tad visam pienāk savs laiks?

Vai tomēr

Pat tad

“Visam savs laiks” vēl pienācis nav?

…

…

Uz lineāla šķīst;

Izmēra iedaļās zūd

Precizitātes sviedru lāses

-

Nazis tuvojas,

Bet pirksti?

Vai tie drošībā?

Pil

Skumju drebuļu izvadītas

Postpadomju sienas pil

Nost!

Nav vērts šeit būt,

Nav vērts būt postpadomju bērnam

Jūgendam iepretim,

Tādēļ jau kopš vakardienas,

Kād sāka pilēt,

Un šodien turpinot

Tiks dzēstas sejas

Iepretim

-Lauvu rīklēm

-Vīteņu pīnēm…

-Pilēm

vien

Tiks mantojums dzēsts!

 

 

Pret sauli “mīļais”

“Pret sauli vairāk mīļais

Krūtis bez liekā vērs

Bez iedomātā

Bez iepakojuma asinsbalti sārtā

Vai spēsi?

Vakar kāds cits un rītdien noteikti

Var.

Bet tu – šodien?

Atrauj vaļā pa vīlēm sevi

Vērs mīļais pret sauli krūtis

-Ne pret mani!

(Glumais preteklis)”

Teica zem deguna pavasaris

Pūlim ziemas mēteļos.

Šķīstošs

Šķīstošs saldums

Melnā virumā mests

-

Bez atbalsta

Kā šķembas,

Kas gaisā meklē sev vietu

Un…

Pazūd

Kaut turas pretim…

Gravitācijai?

-

-Kļūst.

Par daļu

No viruma melna.

 

 

 

Kā izrādās, radikāls sapnis.

Kas būs pamostoties?

Kādi būs cilvēki?

Un tas, kas pamodīsies?

Kas tas būs?

Kurā pusē

Ar kuru kāju no gultas

Tas kāps?

Un kāpēc?

Vai patiesība būs nosapņota

Krāsaina?

Vai tikai

Esība un nēēsība.

Vai locekļos būs spēks?

Vai varbūt dzīvība?

-Abi nē.

-

-

Nu tad jau laikam…

Sapnī bijusi būs

tikai

Esība un nēēsība.

 

 

 

 

57577 Nr.3

Katra pati sev

Un viena otrai dāsni

Papildinoši

 

Tikai kopā spēlējot,

Līdz ausij skaistums spēj tikt.

Trausli

Trausli

Pārkāpt pāri vižņiem.

Ne vižņi

No kuriem

Un ne arī uz kuriem

Trausli,

Bet kāpšana

Lūk! Trausli!

Tik ātri,

Ka pamanīt nevar

Kā no viena vižņa

Pavisam uz citu esi

Un trausli

To izdarījis.

Turpu šurpu

Trausli.

-Lai skan kā zvans

Uz misi, kas sauc

Atgādinot

Cik trausli.

Tiek kāpts no viena uz otru

Un tā visu laiku.

-Cik kāpiens pats

Ir veidots trausli.

 

-Lūdzu uzmanīgi!

Plīstoši, trausli!